Lūk, kā gadās…
Jau vairākas diennaktis neesmu gulējusi… 2 svītriņas grūtniecības testā… Ko darīt? Kā tagad pabeigt universitāti? Ak Dievs, un ko teiks mamma ar tēti? Sirds sitas un viņa nav līdzās, kā par spīti aizbrauca… Tik bail… Es zvanu, bet pīkstieni skan kā mūžība…
- Hallo, saulīt, sveiks… Piedod, ka tik vēlu… nespēju viena vairāk domāt… Es tomēr visticamāk esmu stāvoklī… Raudu… Ko mēs tagad darīsim?
Labāk apsēdieties. Izrādās viņš bija īsts maršals Žukovs…
- Sveika, mazā, tu tagad nomierinies un dodies gulēt. Bet es rīt atbraukšu un mēs aiznesīsim iesniegumu uz zagsu, bet vēl no rīta es pazvanīšu savai mammai un teikšu: “Sveika, Vecomāt!”
No rīta viņš patiešām atbrauca ar milzīgu baltu rožu pušķi un dūšīgu lāci… un tagad mums ir brīnišķīgs bērns, kas, starp citu, jau kliedz: “Sveika, vecomāt!”
Un universitāti es pabeidzu… un tik daudzas reizes es pārliecinājos, ka nekas šai dzīvē nav biedējošs, ja līdzās ir īsts vīrietis!!!
Avots: